Audiologopēds ir ārstniecības persona, kas nodrošina runas, valodas, komunikācijas, balss, dzirdes un rīšanas traucējumu diagnostiku, novērtēšanu un terapeitisko ārstēšanu.
Audiologopēds strādā ar bērnu individuāli, ar mērķi veicināt un nostiprināt runas un valodas uzlabošanos, pilnveidot komunikācijas prasmes, izmantojot dažādus paņēmienus, piemēram, spēles, rotaļas, puzles, krāsainās grāmatiņas u.tml., lai stimulētu runas un valodas attīstību.
Darbā ar bērniem audiologopēds var arī uzlabot skaņu izrunu, izmantojot dažādus artikulāciju struktūru vingrinājumus vai rosinot atkārtot konkrētas skaņu rindas. Šie vingrinājumi tiek pielāgoti katram bērnam, ņemot vērā bērna spējas.
Skaņu izrunas traucējumu uzlabošana ir īpašs paņēmienu kopums, kas sastāv no dažādām motorām un fonēmiskām metodēm. Audiologopēds šos paņēmienus bieži iekļauj rotaļās un spēlēs. Daži no tiem ir – atdarināšanas paņēmiens, novietojuma metode vai skaņu veidošanas metode, kuru laikā strādā ar vizuālo stimulu un mēles un citu artikulācijas struktūru novietojumu. Ir arī skaņu spēles, kuru mērķis ir veicināt dažādu līdzīgu skaņu atpazīšanu un atšķiršanu.
Artikulācijas struktūru terapijai audiologopēds ne tikai var izmantot dažādus mēles, lūpu un žokļu vingrinājumus, bet arī ieteikt dažādus paņēmienus, ar kuriem var veicināt bērna orālo struktūru jutīguma, kustību precizitātes un plānošanas uzlabošanu.
Audiologopēds apmāca vecākus darbam mājās, lai stimulētu jaunu prasmju apgūšanu un nostiprinātu jaunās prasmes ikdienā, ne tikai ārstnieciskās terapijas laikā.
Darbs mājās ir atkarīgs no traucējuma specifikas. Ja ir, piemēram, vecumam neatbilstošs vārdu krājums, uzdevumi būs orientēti uz jaunu vārdu apguvi, nostiprināšanu un brīvas runas un vecumam atbilstoša konstruktīva viedokļa izteikšanas veicināšanu.
Lai sasniegtu labākus rezultātus terapijā, audiologopēdam ir ļoti svarīgi, lai piederīgie mājās ievērotu sniegtās rekomendācijas un strādātu ar bērnu katru dienu.
Tāpat audiologopēds var palīdzēt nostiprināt un mainīt saziņas veidu ar bērnu, lai pilnveidotos bērna spēja komunicēt ar apkārtējo pasauli. Atkarībā no bērna saziņas līmeņa tas var ietvert tipveida teikumus, zīmes, žestus, simbolus un citus saziņas veidus.